!
Welcome to PAEKUPU, words related to Te Marautanga o Aotearoa. Curriculum areas presently available on PAEKUPU: Toi Ataata, Te Reo Matatini, Puoro, Te Reo Pāngarau, Te Reo Pūtaiao, Ngā Mahi a te Rēhia, Hangarau, Tikanga ā-Iwi, Hauora
 
X
Hauora

neke (tinana) ~hia ~hanga

movement (body)

tūingoa, tūmahi poro

WHAKAMĀRAMA

Ko te neke o te tinana mai i tētahi wāhi ki tētahi, pērā i te hīkoi me te omaoma, ko te neke rānei i tētahi wāhanga o te tinana, pērā i te toro me te piko o te ringaringa.

The movement of the body from one place to another, such as in walking and running, or the movement of a part of the body, such as stretching and bending the arms.

Tauira KŌrero

He ātaahua tana neke i te atamira whakaari, ānō nei he kāhu e hāro ana i te rangi.

Kua raru te neke i ētahi wāhanga o tōna tinana, kua ngoikore ngā uaua me ngā pona.

Mā te totoro i mua i te kori tinana, ka pai anō te neke, kāore hoki e riakaria he uaua.

WhakamĀrama Āpitihanga

E rua ngā whakarōpūtanga matua o tēnei mea neke i te ao kori tinana:

  • Ko te koiri, arā, ko ngā momo neke o ngā wāhanga o te tinana i te wāhi tūmau, kāore e neke ki wāhi kē, ki wāhi kē. Ko ngā momo totoro o te tinana, ko te hiki maitai hei tauira.
  • Ko te whakatakataka, arā, ko te neke haere o te tinana ki wāhi kē, ki wāhi kē, pērā i te hīkoi, i te ngaoki me te pekepeke.

Koia nei ētahi āhuatanga o te neke tinana, o te kori tinana hei tirotiro, hei whakapakari mēnā e ngoikore ana:

  • Ko te raka o te neke. Koia ko te āhei o te tangata ki te panoni i te ahunga o tana neke, kia rōnaki, kia māmā, kia kakama hoki te neke.
  • Ko te taurite o te neke. Arā, ko te mau tonu o te tinana ki ōna nekeneke me te kore e taka, e tikoki rānei. Ko te taurite whakaroau tērā, arā, te kore o te tikoki i te wā e koiri ana ngā wāhanga o te tinana i te wāhi tūmau. Hei tauira, ko te taurite o te tinana ina tū te tangata i te waewae kotahi. Ko te taurite tainekeneke, koia te kore o te tikoki i te wā e whakatakataka ana, e neke ana mai i tētahi wāhi ki tētahi, pērā i te piu me te oma. Ko te tumuwhena tētahi mea matua e pai ai te taurite o te tangata, arā, ko te pakari o ōna uatumu - koirā ngā uaua i te tuarā, i te puku me te papatoiake.
  • Ko te reretahi. Ko te mahi ngātahi o ētahi wāhanga e rua o te tinana, nui ake rānei, i te wā e neke ana. Hei tauira, he mea nui te reretahi o te karu me te ringa i te wā e hopukina ana he pōro. He mea nui te reretahi o ngā waewae, o ngā ringa, o te upoko me ngā karu i te wā e haka ana te tangata.
  • Ko ngā pūkenga nuku. Koia ko tā te tangata whakataki i ōna uaua kia tutuki pai ai tētahi momo neke whāiti. Ina pakari te whakataki uaua, ka pai anō tā te tangata whakataki i āna neke. Ko ngā pūkenga nukurahi, ka pā ki te whakaneke i ngā uaua nui i ngā wāhanga matua o te tinana, pērā i ngā waewae, ngā ringaringa me te tumu. He āhua aunoa te whakamahi i ngā pūkenga nukurahi mō ngā momo neke pērā i te hīkoi, i te omaoma, i te kauhoe, me te hopu, te whiu, te whana hoki i te pōro. Ko ngā pūkenga nukuiti ka pā ki te whakaneke i ngā uaua iti pērā i ngā matimati, i ngā kawititanga ringa me ngā matiwae. Mā ngā pūkenga nukuiti e taea ai ngā momo mahi pēnei i te whakatangi taonga puoro, i te tīpona me te taitai niho.
  • Ko te tāwariwari, te hangore rānei o te tinana. Koia ko te āhei o ngā wāhanga o te tinana ki te whakatutuki i te whānui o ngā koiri e tika ana. E mātua hāngai ana te tāwariwari ki te pakari me te ora o ngā pona o te tinana, pērā i ngā pokohiwi, i ngā tuke me ngā hope.

Tauira KŌrero

He ātaahua tana neke i te atamira whakaari, ānō nei he kāhu e hāro ana i te rangi.

Kua raru te neke i ētahi wāhanga o tōna tinana, kua ngoikore ngā uaua me ngā pona.

Mā te totoro i mua i te kori tinana, ka pai anō te neke, kāore hoki e riakaria he uaua.

WhakamĀrama Āpitihanga