wā

WhakamĀrama Āpitihanga

Te tau
Koia nei te wā e amio ai a Papatūānuku i te Rā (tirohia te whakaahua i runga ake nei). E 365¹/₄ ngā rā ka oti te amionga kotahi. Nō reira, i whakatauria kia 365 rā te roa o te tau. Otirā, ia whā tau, ka tāpiria tētahi rā anō ki te tau, ka whakaroatia ai ki te 366 rā. Ka tāpiria taua rā ki te marama o Huitanguru (Pēpuere), ā, ka tapaina ēnei tau he tau kuhurangi. Whakatūria ai ngā Taumāhekeheke o te Ao i ia tau kuhurangi:

Te marama
Ko te maramataka te tino waeine mō te wā i whakamahia e ō tātou tīpuna Māori. He mōhio nō rātou ki ngā rā me ngā pō katoa o te marama, me te pai, te kino rānei o ia wā mō te mahi māra, te mahi mātaitai, te hī ika, te rama tuna, te aha atu rānei. Kei te ora tonu tēnei mātauranga, waihoki e whāia tonutia ana i ētahi kāinga Māori puta i te motu.

E amio haere ana te Marama i tō tātou ao, i a Papatūānuku (tirohia te whakaahua i mua tata nei). E pātata ana ki te 29¹/₂ rā te roa ka oti te amionga kotahi. Ia pō, he rerekē te āhua o te Marama e kitea ana i te rangi nā te mea he rerekē te takiwā o tana noho i waenganui i a Papatūānuku me te Rā. Tirohia ngā whakaahua kei raro iho nei:

Te mata o te Marama e kitea atu ana i tō tātou ao:

E kite ana tātou i te Marama nā te tīaho mai o te Rā ki tōna mata. Mehemea kei waenganui pū te Marama i a Papatūānuku me te Rā, kāore e kitea ana te taha o te Marama e anga mai ana ki a Papatūānuku (1). Ko te kōhititanga o te Marama tērā. Ka amio haere te Marama i a Papatūānuku, ka rahi haere te wāhanga e kitea atu ana, tae atu ki a Rākaunui (5) ka kitea te mata whānui tonu o te Marama.

Tekau mā rua ngā marama i te maramataka Māori, he pērā anō hoki te maramataka e whāia ana e te tokomaha puta noa i te ao. Ko te rerekē, ka tīmata tā te Māori i te marama o Pipiri, arā, i te wā e kitea ai a Matariki i mua i te ata pō. Tā te ao whānui, ka tīmata i te marama o Kohitātea.

I te wā i tau mai a tauiwi ki Aotearoa, ka whakawhitia ō rātou ingoa mō ngā marama ki te reo Māori, arā, ko Hānuere, ko Pēpuere mā. I te wā i whakatūria ai Te Taura Whiri i te Reo Māori (1987), ka puta te whakahau kia hoki anō ki ngā ingoa Māori mō ngā marama, arā, ko Kohitātea, ko Huitanguru mā. Nō te iwi o Tūhoe ngā ingoa i whakaputaina e Te Taura Whiri, e whāia whānuitia ana ināianei. Tērā anō ngā ingoa o iwi kē e pupurihia ana ki tēnā moka, ki tēnā kokonga, ki tēnā whārua o te ao Māori. Kei raro iho nei ngā ingoa i whakawhitia mai i te reo Pākehā, me ērā i whakaputaina e Te Taura Whiri. Kei waenganui, ko te maha o ngā rangi o tēnā marama, o tēnā:

Ko ngā whakamārama a Te Taura Whiri i te Reo Māori mō ēnei ingoa:
E mōhiotia ana i tīmata te tau o te ao o nehe i te marama o Pipiri, kaua i te marama o Kohitātea, engari i whāia ko tā te Pākehā kia ngāwari ai te ākona o ngā ingoa tuaukiuki nei. Ko ēnei ingoa e haria nei e Te Taura Whiri i te Reo Māori, ko ngā mea i hoatu ai e Tūtakangāhau o Maungapōhatu ki a Te Pēhi.

Kohitātea
Kua makuru te kai; ka kai te tangata i ngā kai hou o te tau. (Ko te kohinga tēnei i ngā hua o te tāteatanga.)

Huitanguru
Kua tau te waewae o Ruhi ki te whenua. (Ko Ruhi te wahine a Rehua, ā, ko tāna he whakaruhi i te tangata. Arā, he wā whakatā, kua ngenge noa iho i te wera.)

Poutūterangi
Kua hauhakea te kai. (He whetū tēnei e kitea ana i tēnei wā o te tau. Ko tōna ingoa Pākehā ko Altair. Ko te tino ekenga o te Rā ki tōna taumata.)

Paengawhāwhā
Kua putu ngā tupu o ngā kai i ngā paenga o ngā māra. (Ko te wā e paea ai ngā tātā ki rahaki; arā, ko ngā whāwhātanga atu a te ringa kua paenga ki rahaki.)

Haratua
Kua uru ngā kai ki te rua, kua mutu ngā mahi a te tangata. (Ko te tino tikanga o te kupu haratua he tapahi, he tārai. Tētahi atu tikanga o tēnei kupu he whakangā.)

Pipiri
Kua piri ngā mea katoa i te whenua i te mātao, me te tangata. (E mārama ana tēnei, ka piri tahi kia tata tētahi ki tētahi kia mahana ai.)

Hōngongoi
Kua tino mātao te tangata, me te tahutahu ahi, ka pāinaina. (Ko te tikanga o te hōngoingoi he noho koromeke i mua i te ahi.)

Hereturikōkā
Kua kitea te kainga e te ahi ngā turi o te tangata. (Nā te noho koromeke, ko ngā turi o te tangata ka tino rongo i te mahana.)

Mahuru
Kua pūmahana te whenua me ngā otaota, me ngā rākau. (Ko te wā o te tau e kīia nei ko kōanga. Ko te tikanga ia o te kupu mahuru ko te tau o ngā whakaaro, ko te āta tau.)

Whiringa ā-nuku
Kua tino mahana te whenua. (E whakapae noa ana, ko tēnei ko te mahanatanga o te whenua, arā, o nuku.)

Whiringa ā-rangi
Kua raumati, kua kaha te Rā. (E whakapae noa ana, kua kaha te whiti iho o te Rā i te rangi.)

Hakihea
Kua noho ngā manu ki roto i te kōhanga. (Ko tōna tikanga ko te hakihea he rite ki te mārakerake, ki te maroke hangehange nei. E kōrero ana mō te āhua o te whenua.)

Te rā
He takahurihuri tonu tō tātou ao (titiro ki te whakaahua i mua ake nei). Ko te wā e oti ai tētahi huringa, koia ko te rā kotahi. Nā te huri o te ao, ka rerekē haere te wāhanga o te ao e tau mai ana te aho o te Rā. He wā tērā kei muri a Aotearoa, kāore e whitia ana e te Rā, kei roto i te pōuri, arā, ko te pō tērā. Ka takahuri haere te ao, ā, ka tau anō ngā hihi o te Rā ki Aotearoa, ka kīia ko te ata hāpara tērā. He wā anō i roto i te huringa o te ao e anga tōtika atu ana a Aotearoa ki te Rā. Kua tapaina ki ngā ingoa nei, ko te rānui, ko te poupoutanga o te rā, ko te tūhoetanga o te rā. Ka huri anō te ao, ka ahiahi, ka tō te Rā, ā, ka tau anō te pō ki Aotearoa.

Ngā rā o te wiki
Rāhina – Mane
Rātū – Tūrei
Rāapa – Wenerei
Rāpare – Tāite
Rāmere – Paraire
Rāhoroi – Hatarei
Rātapu – Rātapu

Ko te whakamārama a Te Taura Whiri i te Reo Māori mō ngā ingoa nei:
E whai tonu ana ngā ingoa Māori nei i te takenga mai o te ingoa Pākehā. I ngā rā o mua, ko te Mane te rā whakanui i te Marama. Nā runga i tēnei āhua, ka whakaarahia ake tētahi o ngā kupu tawhito mō te Marama, arā ko Māhina. Ka tāpiria tēnei ki te kupu ‘rā’, ka whakataka mai ai ko te Mā o Māhina, kia poto ake ai, kia noho kē mai ko te Rāhina hei ingoa hou mō te Mane.

Ko te Tūrei te rā whakanui i te aorangi o Mars. Ko tō tātou ingoa mō Mars he mea whai tonu i te pūtake o taua ingoa, arā, he atua nō te pakanga. Nā tēnei, ka noho ko Tūmatauenga hei ingoa mō tērā aorangi pūwhero nei te āhua. I rite tonu te āhua o te mahi mō ētahi atu. Heoi anō, kāore i whāwhātia te Rāhoroi me te Rātapu, inā hoki he ingoa whai tikanga kē ēnei, ehara i te kupu whakawhiti noa iho pēnei i te ‘Wenerei’, i te ‘Paraire’.

Rāhina – te rā whakanui i te Marama (Māhina = he kupu tawhito mō te Marama)
Rātū – te rā whakanui i a Tūmatauenga (Mars)
Rāapa – te rā whakanui i a Apārangi (Mercury)
Rāpare – te rā whakanui i a Pareārau (Jupiter)
Rāmere – te rā whakanui i a Meremere (Venus)