Te Reo Matatini

kārawarawa ~tia ~tanga

punctuate, punctuation

tūingoa, tūāhua, tūmahi

WHAKAMĀRAMA

He tikanga tuhituhi, arā, he tohu ka whakamahia hei āwhina i te tangata ki te pānui i te tuhinga kia rite ki tā te kaituhi, ki te kapo māramatanga hoki i ngā kupu.

Conventions of writing, symbols which are used to help a person read the text as intended by the writer, and with understanding.

Tauira KŌrero

Me āta aro ki ngā tohu kārawarawa, kia tika ai te pānui.

He aha ngā kārawarawatanga hei ako mā ngā ākonga i tēnei taumata o te kura?

Ko te kopi tētahi o ngā kārawarawa matua.

WhakamĀrama Āpitihanga

Koia ēnei ko ngā kārawarawa matua:

kopi .

Ko te whakamahinga matua o tēnei, hei tohu i te mutunga o te rerenga kōrero.

kopipiko ;

He tohu tēnei hei whakawehe i ētahi wāhanga matua o roto i te rerenga kōrero. Hei tauira:

Ko aku hoa i tae mai, ko Ana, nō Murihiku; ko Teone, nō Pōrangahau; ko Tema, nō Kaitāia.

kopirua :

Ko ngā kōrero e whai ana i muri i te kopirua hei whakamārama, hei whakarārangi, hei whakatūturu, hei tautohu rānei i ngā kōrero matua o mua i te kopirua. Hei tauira:

Kia mau tonu ki ēnei kupu a tō matua i a koe e pōkai haere ana i te ao whānui: Atawhaitia te tangata, ahakoa ko wai.

pakini '

Kāore e nui te whakamahia o te pakini i te reo Māori, pērā i te reo Ingarihi. Ko tāna i te reo Māori, he whakakapi i te wāhi o te pū 'h' i te reo tuhi o ētahi o Taranaki. Hei tauira: Te Pi'ipi'ingā Kākano Mai Rangiātea.

piko ,

He tohu hei whakawehe i ētahi wāhanga o te rerenga kōrero, he paku whakatā hoki mā te kaipānui. Hei tauira:

Ka haere au mā raro, ko Hema i haere mā runga hōiho.

rītaha (rītaha whakamua) /

He tohu hei whakawehe i ētahi kupu tauaro. Hei tauira:

  • tāne/wahine
  • āe/kāo

Ka whakamahia hoki hei tohu pāpātanga, pērā i te km/h (manomita i te haora).

I te pāngarau ka whakamahia hei tohu whakawehenga, hei whakaatu hautau hoki. Hei tauira: 6/3 = 6÷3, 1/2 = kotahi haurua.

Whakamahia ai te rītaha whakamuri (\) i roto i te reo tohutohu rorohiko.

taiapa ( )

E rua ngā whakamahinga matua o te taiapa:

  • Hei whakaatu i te takenga mai o tētahi kōrero. Hei tauira: '... Ko te koringa tinana tēnā, ko te rangi tēnā, ko te piu rākau tēnā, ko te kākahu tēnā me ētahi kē atu (Kāretu 2010: 59)'. He mea tango tēnei i te tuhinga a Poia Rewi i te pukapuka Kia Rōnaki (whārangi 40), ā, ko te kōrero kei roto i ngā taiapa e mea ana i takea mai ēnei kupu i te pukapuka nā Kāretu i tuhi i te tau 2010. Hei muri o te tuhinga whakaaturia ai ko tēhea pukapuka tērā.
  • Hei āpiti atu i ētahi kupu whakamārama. Hei tauira: 'He tauhokohoko (he tauutuutu ki ētahi) te tikanga whaikōrero i runga i ngā marae o Tainui ...' (Nō te pukapuka Te Whanake 4, Te Kohure, whārangi 26).

tohuhono -

Ka whakamahia hei whakakotahi i ētahi kupu e rua, nui ake rānei. Hei tauira:

  • uru-mā-raki
  • poro-tapawhā hāngai

tohukī “ ” ' '

Ko ngā kōrero ka tuhia ki waenganui i ngā tohukī, he whakapuakanga kōrero nā tētahi. Hei tauira:

Tere tonu te whakautu a Pāpā, “Ka pai e kare, ko tāua e haere.”

Ko ētahi whenua, ko ētahi kaituhi, ko ētahi whare wānanga e mātua whakamahi ana i te tohukī-tahi (' '), ko ētahi, te tohukī-rua (" ").

tohuoho/tohuhā !

He tohu hei whakakaha i te wairua o tētahi rerenga kōrero, hei tohu i te ohorere, hei tohu rānei i te hoihoi. Hei tauira:

  • Ka mau te wehi o te hunga kātuarehe rā!
  • Te pai hoki!

tohu pātai ?

Ka tuhia ki te whakamutunga o te rerenga kōrero, o te kīanga rānei hei tohu he pātai taua rerenga. Hei tauira:

  • Nā wai koe i whakaako?
  • Ki hea?

tohuwehe -

E rua ana mahi:

  1. Hei whakawehe i tētahi kupu ingoa pūhui roa ki ōna wāhanga, pērā i Te Ika-a-Māui.
  2. Hei whakawehe i tētahi kupu i te mutunga o tētahi rārangi. Ko tētahi wāhanga o te kupu ka tuhia ki taua rārangi tonu, ā, ko te wāhanga tuarua ka tuhia ki te tīmatanga o te rārangi i raro iho.

tohuwhai

Ko te tohuwhai roa (—) ka whakamahia hei miramira i te kōrero whakamārama e whai ana i muri i te wāhanga tuatahi o te rerenga kōrero. Hei tauira:

E rua ngā kapa tautohetohe — ko te kapa e āe mai ana ki te kaupapa, me te kapa e whakahē ana.

Ka whakamahia te tohuwhai poto (-) hei whakaatu i tētahi whānuitanga tau. Hei tauira:

  • Tirohia ngā whārangi 8-12, kei reira ngā whakamārama.
  • Ko te 26-12 ngā kaute whakamutunga.

tongi matā

He tohu tēnei hei whakaatu i ngā wehewehenga o roto i tētahi mea. Hei tauira, ko ēnei wehewehenga o tētahi rautaki hei whakaoti i te tāpiritanga 24 + 17:

  • Tāpiria te 20 i te tuatahi, nā te mea he māmā te 24 + 20.
  • Ko te 44 te otinga o tērā.
  • Tangohia te 3 ināianei, nā te mea e 3 te rahinga ake o te tāpiri i te 20, i te tāpiri i te 17.
  • Ko te 41 te otinga.

He wā anō ka whakamahia hei whakarārangi i ētahi whakaaro e hāngai ana ki te rerenga kōrero matua o runga ake i te rārangitanga. Hei tauira (nō te pukapuka He Iti Kahurangi, nā Hēni Jacob i tuhi, nā Te Wānanga o Raukawa i whakaputa i te tau 2015 (whārangi 15):

tongi tāruarua ...

  • Ko te noho rārangi mai o ētahi ira e toru hei tohu i t/ētahi kupu e ngaro ana.
  • He wā anō ka tohu te tongi tāruarua i te rere arorangi o ngā whakaaro. Hei tauira: ‘Pupū ana ngā whakaaro aroha ki tōna kuia, ka heke ōna roimata ...’
  • He wā anō ka tohu i te hokirua, pērā i te ‘Kāore ia i te mōhio me aha ... me hoki ki te kāinga ... me waea atu ... me tuku īmērā pea ...'
  • Ka whakamahia hoki hei whakapoto i te kī horipū ka whakaurua ki te tuhinga. Hei tauira: Ko tā Tīmoti mō āna mahi whakawā i te whakataetae kapa haka, ‘... ka tere tonu te rongo o te taringa i te hē o te rere o te kupu ... mā reira e whakawai, e pīroiroi ai rānei te whakaaro.’*

*Kāretu, T. Te Haka. Kei roto i tā Ka’ai-Mahuta, R., Ka’ai, T., me Moorfiled, J. ētita. (2013). Kia Rōnaki The Māori Performing Arts. Pearson: Tāmakimakaurau (wh.87). 

Takenga Mai

kārawarawa - division, subdivision

kārawarawa - mark of a stripe

KUPU KĒ ATU

tohutuhi

Tauira KŌrero

Me āta aro ki ngā tohu kārawarawa, kia tika ai te pānui.

He aha ngā kārawarawatanga hei ako mā ngā ākonga i tēnei taumata o te kura?

Ko te kopi tētahi o ngā kārawarawa matua.

WhakamĀrama Āpitihanga