!
Welcome to PAEKUPU, words related to Te Marautanga o Aotearoa. Curriculum areas presently available on PAEKUPU: Toi Ataata, Te Reo Matatini, Puoro, Te Reo Pāngarau, Te Reo Pūtaiao, Ngā Mahi a te Rēhia
 
X
Te Reo Pāngarau

time

tūingoa

WHAKAMĀRAMA

E toru ngā waeine matua mō te wā i takea mai i te ao tūroa, mai i te huri me te nuku o Papatūānuku, te Marama me te Rā. Arā, ko te rā, ko te marama me te tau. He waeine anō i hangaia e te tangata. Koia ēnei ko te wiki, ko te haora, ko te meneti, ko te hākona.

There are three main units for measuring time which come from nature, from the turning and moving of the earth, the moon and the sun. These are the day, the month and the year. Other units have been created by people, these are the week, the hour, the minute and the second.

Tauira KŌrero

Whakaaturia te wā ki te karaka wā-ringa.

He aha i rerekē ai te wā i Rānana i te wā i Aotearoa nei?

E whakaaturia ana ngā wā e timu ana te tai me ngā wā e pari ana ki te kauwhata.

WhakamĀrama Āpitihanga

Te tau
Koia nei te wā e amio ai a Papatūānuku i te Rā (tirohia te whakaahua i runga ake nei). E 3651/4 ngā rā ka oti te amionga kotahi. Nō reira, i whakatauria kia 365 rā te roa o te tau. Otirā, ia whā tau, ka tāpiria tētahi rā anō ki te tau, ka whakaroatia ai ki te 366 rā. Ka tāpiria taua rā ki te marama o Huitanguru (Pēpuere), ā, ka tapaina ēnei tau he tau kuhurangi. Whakatūria ai ngā Taumāhekeheke o te Ao i ia tau kuhurangi:

Te tauTōna roa 
2000366 rātau kuhurangi
2001365 rā 
2002365 rā 
2003365 rā 
2004366 rātau kuhurangi
2005365 rā 
2006365 rā 
2007366 rātau kuhurangi
2008365 rā 
2009365 rā 
2010365 rā 

 

Te marama
Ko te maramataka te tino waeine mō te wā i whakamahia e ō tātou tīpuna Māori. He mōhio nō rātou ki ngā rā me ngā pō katoa o te marama, me te pai, te kino rānei o ia wā mō te mahi māra, te mahi mātaitai, te hī ika, te rama tuna, te aha atu rānei. Kei te ora tonu tēnei mātauranga, waihoki e whāia tonutia ana i ētahi kāinga Māori puta i te motu.

E amio haere ana te Marama i tō tātou ao, i a Papatūānuku (tirohia te whakaahua i mua tata nei). E pātata ana ki te 291/2 rā te roa ka oti te amionga kotahi. ia pō, he rerekē te āhua o te Marama e kitea ana i te rangi nā te mea he rerekē te takiwā o tana noho i waenganui i a Papatūānuku me te Rā. Tirohia ngā whakaahua kei raro iho nei:

Te mata o te Marama e kitea atu ana i tō tātou ao:

E kite ana tātou i te Marama nā te tīaho mai o te Rā ki tōna mata. Mehemea kei waenganui pū te Marama i a Papatūānuku me te Rā, kāore e kitea ana te taha o te Marama e anga mai ana ki a Papatūānuku (1). Ko te kōhititanga o te marama tērā. Ka amio haere te Marama i a Papatūānuku, ka rahi haere te wāhanga e kitea atu ana, tae atu ki a Rākaunui (5) ka kitea te mata whānui tonu o te Marama.

Tekau mā rua ngā marama i te maramataka Māori, he pērā anō hoki te maramataka e whāia ana e te tokomaha puta noa i te ao. Ko te rerekē, ka tīmata tā te Māori i te marama o Pipiri, arā, i te wā e kitea ai a Matariki i mua i te ata pō. Tā te ao whānui, ka tīmata i te marama o Kohitātea.

I te wā i tau mai a tauiwi ki Aotearoa, ka whakawhitia ō rātou ingoa mō ngā marama ki te reo Māori, arā, ko Hānuere, ko Pēpuere mā. I te wā i whakatūria ai Te Taura Whiri i te Reo Māori (1987), ka puta te whakahau kia hoki anō ki ngā ingoa Māori mō ngā marama, arā, ko Kohitātea, ko Huitanguru mā. Nō te iwi o Tūhoe ngā ingoa i whakaputaina e Te Taura Whiri, e whāia whānuitia ana ināianei. Tērā anō ngā ingoa o iwi kē e pupurihia ana ki tēnā moka, ki tēnā kokonga, ki tēnā whārua o te ao Māori. Kei raro iho nei ngā ingoa i whakawhitia mai i te reo Pākehā, me ērā i whakaputaina e Te Taura Whiri. Kei waenganui, ko te maha o ngā rangi o tēnā marama, o tēnā:

Hānuere31Kohitātea
Pēpuere28 (tau noa), 29 (tau kuhurangi)Huitanguru
Māehe31Poutūterangi
Āperira30Paengawhāwhā
Mei31Haratua
Hune30Pipiri
Hūrae31Hōngongoi
Ākuhata31Hereturikōkā
Hepetema30Mahuru
Oketopa31Whiringa ā-nuku
Noema30Whiringa ā-rangi
Tīhema31Hakihea

 

Ko ngā whakamārama a Te Taura Whiri i te Reo Māori mō ēnei ingoa:
E mōhiotia ana i tīmata te tau o te ao o nehe i te marama o Pipiri, kaua i te marama o Kohitātea, engari i whāia ko tā te Pākehā kia ngāwari ai te ākona o ngā ingoa tuaukiuki nei. Ko ēnei ingoa e haria nei e Te Taura Whiri i te Reo Māori, ko ngā mea i hoatu ai e Tūtakangāhau o Maungapōhatu ki a Te Pēhi.

Kohitātea
Kua makuru te kai; ka kai te tangata i ngā kai hou o te tau. (Ko te kohinga tēnei i ngā hua o te tāteatanga.)

Huitanguru
Kua tau te waewae o Ruhi ki te whenua. (Ko Ruhi te wahine a Rehua, ā, ko tāna he whakaruhi i te tangata. Arā, he wā whakatā, kua ngenge noa iho i te wera.)

Poutūterangi
Kua hauhakea te kai. (He whetū tēnei e kitea ana i tēnei wā o te tau. Ko tōna ingoa Pākehā ko Altair. Ko te tino ekenga o te Rā ki tōna taumata.)

Paengawhāwhā
Kua putu ngā tupu o ngā kai i ngā paenga o ngā māra. (Ko te wā e paea ai ngā tātā ki rahaki; arā, ko ngā whāwhātanga atu a te ringa kua paenga ki rahaki.)

Haratua
Kua uru ngā kai ki te rua, kua mutu ngā mahi a te tangata. (Ko te tino tikanga o te kupu haratua he tapahi, he tārai. Tētahi atu tikanga o tēnei kupu he whakangā.)

Pipiri
Kua piri ngā mea katoa i te whenua i te mātao, me te tangata. (E mārama ana tēnei, ka piri tahi kia tata tētahi ki tētahi kia mahana ai.)

Hōngongoi
Kua tino mātao te tangata, me te tahutahu ahi, ka pāinaina. (Ko te tikanga o te hōngoingoi he noho koromeke i mua i te ahi.)

Hereturikōkā
Kua kitea te kainga e te ahi ngā turi o te tangata. (Nā te noho koromeke, ko ngā turi o te tangata ka tino rongo i te mahana.)

Mahuru
Kua pūmahana te whenua me ngā otaota, me ngā rākau. (Ko te wā o te tau e kīia nei ko kōanga. Ko te tikanga ia o te kupu mahuru ko te tau o ngā whakaaro, ko te āta tau.)

Whiringa ā-nuku
Kua tino mahana te whenua. (E whakapae noa ana, ko tēnei ko te mahanatanga o te whenua, arā, o nuku.)

Whiringa ā-rangi
Kua raumati, kua kaha te Rā. (E whakapae noa ana, kua kaha te whiti iho o te Rā i te rangi.)

Hakihea
Kua noho ngā manu ki roto i te kōhanga. (Ko tōna tikanga ko te hakihea he rite ki te mārakerake, ki te maroke hangehange nei. E kōrero ana mō te āhua o te whenua.)

 

Te rā
He takahurihuri tonu tō tātou ao (titiro ki te whakaahua i mua ake nei). Ko te wā e oti ai tētahi huringa, koia ko te rā kotahi. Nā te huri o te ao, ka rerekē haere te wāhanga o te ao e tau mai ana te aho o te Rā. He wā tērā kei muri a Aotearoa, kāore e whitia ana e te Rā, kei roto i te pōuri, arā, ko te tērā. Ka takahuri haere te ao, ā, ka tau anō ngā hihi o te Rā ki Aotearoa, ka kīia ko te ata hāpara tērā. He wā anō i roto i te huringa o te ao e anga tōtika atu ana a Aotearoa ki te Rā. Kua tapaina ki ngā ingoa nei, ko te rānui, ko te poupoutanga o te rā, ko te tūhoetanga o te rā. Ka huri anō te ao, ka ahiahi, ka tō te Rā, ā, ka tau anō te pō ki Aotearoa.

Ngā rā o te wiki
Rāhina – Mane
Rātū – Tūrei
Rāapa – Wenerei
Rāpare – Tāite
Rāmere – Paraire
Rāhoroi – Hatarei
Rātapu – Rātapu

Ko te whakamārama a Te Taura Whiri i te Reo Māori mō ngā ingoa nei:
E whai tonu ana ngā ingoa Māori nei i te takenga mai o te ingoa Pākehā. I ngā rā o mua, ko te Mane te rā whakanui i te Marama. Nā runga i tēnei āhua, ka whakaarahia ake tētahi o ngā kupu tawhito mō te Marama, arā ko Māhina. Ka tāpiria tēnei ki te kupu ‘rā’, ka whakataka mai ai ko te Mā o Māhina, kia poto ake ai, kia noho kē mai ko te Rāhina hei ingoa hou mō te Mane.

Ko te Tūrei te whakanui i te aorangi o Mars. Ko tō tātou ingoa mō Mars he mea whai tonu i te pūtake o taua ingoa, arā, he atua nō te pakanga. Nā tēnei, ka noho ko Tūmatauenga hei ingoa mō tērā aorangi pūwhero nei te āhua. I rite tonu te āhua o te mahi mō ētahi atu. Heoi anō, kāore i whāwhātia te Rāhoroi me te Rātapu, inā hoki he ingoa whai tikanga kē ēnei, ehara i te kupu whakawhiti noa iho pēnei i te ‘Wenerei’, i te ‘Paraire’.

Rāhina – te whakanui i te Marama (Māhina = he kupu tawhito mō te Marama)
Rātū – te whakanui i a Tūmatauenga (Mars)
Rāapa – te whakanui i a Apārangi (Mercury)
Rāpare – te whakanui i a Pareārau (Jupiter)
Rāmere – te whakanui i a Meremere (Venus)

KUPU KĒ ATU

tāima

Tauira KŌrero

Whakaaturia te wā ki te karaka wā-ringa.

He aha i rerekē ai te wā i Rānana i te wā i Aotearoa nei?

E whakaaturia ana ngā wā e timu ana te tai me ngā wā e pari ana ki te kauwhata.

WhakamĀrama Āpitihanga